Ieteikumi vecākiem, kuru bērni trenējas tenisā

Ieteikumi tenisa vecākiem!

Daudzi no tenisa vecākiem, kas izlasīs šo rakstu, nodomās, ka tas jau īsti neattiecas un mani – es jau tādas kļūdas nepieļauju. Lūdzu, izlasiet šo rakstu un esiet godīgi pret sevi. Un, ja saprotat, ka tas ir par jums, lūdzu, neuztveriet to personīgi un vienkārši esiet mamma vai tētis savam bērnam. Ļaujiet treneriem darīt savu darbu.

• Vislielākā kļūda, ko sportistu vecāki var pieļaut, ir likt pārāk lielas cerības un spiedienu uz saviem bērniem.

Tiklīdz bērns sāk spēlēt tenisu vecāku atzinības iegūšanai, vai tāpēc, ka vecāki to vēlas, viņa motivācija un prieks acumirklī samazināsies, neatkarīgi no tā, cik viņš ir talantīgs. Daudzus jaunus spēlētājus ar potenciālu vecāki ir novērsuši no tenisa tieši šī iemesla dēļ. Diemžēl arvien biežāk sanāk dzirdēt: ,,Emīlijai ir liels talants, taču viņas vecāki uz viņu izdara pārāk lielu spiedienu, un viņa vienkārši kļūst pārāk stīva un nervoza, lai izbaudītu spēli un uzvarētu.

• Vecāku spiediens un kritika.

Tas var būt par bērna vēlmi trenēties, apmeklēt nodarbības vai likt piedalīties sacensībās pret viņa gribu. Vecāku uzliktās cerības uz bērnu var nākt kopā arī ar pārlieku lielu kritiku par bērna centieniem un prasmēm. Psiholoģiski cilvēki tikpat labi, ja ne pat efektīvāk, mācās no pozitīvas, nevis negatīvas kritikas. Bērnam nevajadzētu likt justies, ka katra kļūda viņam tiks pārmesta.

• Nevis kritizē, bet uzdod jautājumus un atrodi kaut ko labu.

Uzdodiet jautājumus, piemēram: ,,Ko tu nākamreiz darītu citādāk?” vai ,,Ko tu šodien izdarīji labi?” tā vietā, lai kritizētu. Daudz noderīgāk ir bērnam pastāstīt, ko viņš izdarīja labi, un ieteikt, ko nākotnē pamēģināt, nekā pārmest par to, kas nogāja greizi un ko nevajadzēja darīt. Pat visnepatīkamākajās dienās var pateikt kaut ko pozitīvu, piemēram: ,,Laikam jau tu šodien nenospēlēji izcili, bet man patika, kā tu turpināji mēģināt”, nevis ,,Tu šodien nospēlēji slikti.” Tikai daži bērni reaģē pozitīvi uz kritiku. Lielākajai daļai bērnu tas nāk tikai par sliktu.

• Neuzkrītoši salīdzinājumi starp bērnu un viņa vienaudžiem  kaitē bērna motivācijai.

Atcerieties, ka katrs bērns ir atšķirīgs un mācās savā tempā. Katra bērna progress ir pilnībā nesaistīts ar kāda cita progresu, un tas būtu jānovērtē tikai attiecībā pret sevi.

• Bērna treneris ir atbildīgs par tenisa tehniku, bet vecāki var palīdzēt viņa mentālajai veselībai.

Vecākiem vajadzētu lepoties, ka teniss ļauj bērniem attīstīt briedumu un vairākas citas prasmes jau pirms citiem vienaudžiem. Teniss ir individuāls sporta veids, kas nozīmē pielāgošanos neveiksmēm bez citu spēlētāju vai trenera palīdzības.  Prasme aizmirst zaudējumus un spēja koncentrēties uz tagadni nevis pagātni ir prasme, kas ļoti atvieglos turpmāko dzīvi. Teniss nav viegls sporta veids, tāpēc tavs uzdevums ir atbalstīt, palīdzēt un uzklausīt savu bērnu.

 

Nesalīdziniet savu bērnu ar citiem bērniem. Atrodiet veidu, kā padarīt treniņu un izaugsmi visproduktīvāko tieši jūsu bērnam. Un galvenais atceraties, ka: ,,Primārā loma vecākiem tenisā ir sniegt atbalstu, būt ieinteresētiem, uzmundrināt un rūpēties par savu bērnu.”

Dr Jim Loehr, Sporta Psihologs

 

Vairāk ieteikumus tenisa vecākiem lasiet šeit!

Citus rakstus ap un par tenisu raksti šeit!